E-bibliotēka internetā
Šodien LNT redzēju sižetu par vēl vienu elektronisko bibliotēku internetā - E-biblioteka.lv. Kāpēc vēl vienu? Tāpēc, ka pirms gada Latvijas Nacionālā Bibliotēka palaida savu elektronisko bibliotēku Periodika.lv, kur var lasīt elektroniskā veidā dažādu gadu periodikas izdevumus.
Atšķirībā no Periodika.lv, E-biblioteka.lv ir privāts veidojums. Ja pareizi sadzirdēju, tad tur ir investēti jau ap Ls 800 000. Ceru, ka kļūdījos, jo pretējā gadījumā tur ir kādi Eiropas fondi notriekti.
Teikšu uzreiz, ka atšķirībā no LNB periodikas, e-bibliotēka man nepatika vairāku iemeslu dēļ.
Pirmās negatīvās emocijas sāka parādīties brīdī, kad LNT ēterā pēc vārdiem “bezmaksas pieejama” izskanēja investīciju apjoms. Bezmaksas var būt tikai siers peļu slazdā.
Protams, ka pēc tādas reklāmas - investīciju apjoms un bezmaksas pieeja tam visam - nespēju noturēties un iegāju ievērtēt.
Lai kaut ko apskatītos, ir nepieciešams reģistrēties. Šajā momentā es sajutu metāla klātbūtni kaut kur blakus pie smaržīgā bezmaksas siera gabaliņa par kuru LNT diktors tik saldi stāstīja no gaišzilā TV ekrāna.
Būdams neautorizētais lietotājs, es kā muļķis klikšķināju uz dokumentu FLASH objektos piedāvātajām saitēm, kur bija rakstīts “reģistrēties”, bet nekas nenotika. Tas man sāka nedaudz tracināt. Nostrādāja profesionālais kretīnisms un uzmetu acis uz lejas daļu, kur ir minēts izstrādātājs. Skaidrs - šo lapu ir taisījuši mākslinieki (manā žargonā tie ir speciālisti, kas zīmē mākslu un par lietojamību un pieejamību nekad neko nav dzirdējuši). :(
Atradu autorizēšanās saiti augšā un caur to nonācu uz reģistrācijas formu. Piereģistrējos, nospiedu uz saites, kas atnāca uz e-pastu un laimīgs atgriezos uz lapu.
Tālāk sekoja nākamais aplauziens. Viņiem nepietika ar e-pasta saites apstiprināšanu, bet jau gribēja ielīst manā kabatā un prasa autentificēties caur banku. Te es pamanīju kārtīgu stieni, kas atvilkts gaida, kad es pieķeršos pie siera gabala.
Šajā momentā es aizgāju uz lietošanas noteikumiem, kur gribēju atrast kaut vienu rindiņu, kur būtu rakstīts par samaksu. Diemžēl bezcerīgi.
2. Digitālajā bibliotēkā pieejamā satura izmantošanas noteikumi
2.1. PILNS DIGITĀLĀS BIBLIOTĒKAS SATURS VISIEM KLIENTIEM PĒC REĢISTRĀCIJAS UN AUTORIZĒŠANĀS IR PIEEJAMS BEZ MAKSAS.
Vai nav skaisti vārdi?
Parasti krāpnieku lapās raksta šādus vai līdzīgus tekstus, lai naivie lietotāji noticētu - ar lieliem trekniem burtiem stāsta, ka viss būs skaisti un bez maksas. Vienīgi legālo krāpnieku lapās kaut kur ar ļoti maziņiem burtiem ir minēts, ka noteikumus jebkurā laikā var mainīt un, ka maksa tiek noteikta par kaut ko citu.
Autentifikācija ir nepieciešama tikai tāpēc, lai varētu precīzi noteikti patapinājuma maksu uz kuru pretendēs autori un parazītorganizācijas.
3.2. Reģistrācijai Digitālajā bibliotēkā nepieciešama personas AUTENTIFIKĀCIJA, lai saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu par bibliotēkas lasītāju būtu reāla fiziskā persona un tāpēc publiskā patapinājuma maksas aprēķināšana būtu precīza. Visi dati tiek aizsargāti saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu.
Tikai reģistrējoties viņi piedāvā daļu no satura.
Sākumā es padomāju, ka izstrādātājiem ir ļoti līkas rokas. Dokumentu apskate bija ļoti lēna un nebaudāma, bet kad ielādējās, tad pasaka, ka nav pieejams. Salīdzināt ar Googles PDF lasītāju, protams, ka būtu nekorekti. Video vispār nerāda. Tad sapratu, ka bez manas bankas koda viņi neko nerādīs. Aizgāju pameklēt, kas vēl labs rakstīts lietošanas pamācībā.
Neautentificētiem lietotājiem ir pilnībā pieejami audio darbi, daļēji ir pieejami teksti (pārsvarā– 30% apjomā), taču video un attēli nav pieejami.
Tā kā par samaksu es neko neatradu, tad nolēmu informāciju meklēt citur.
Atradu šo te interviju ar veidotāju, kurā ir pastāstīts, kas un kā. Tur arī atradu atbildi uz savu jautājumu.
Izklausās iespaidīgi. Bet te pamatjautājums - cik par šiem priekiem maksās lasītājs? Gada maksa - LVL 4.99. Studentiem, skolēniem, mācībspēkiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un autoriem - par brīvu.Šeit arī aizcirtās peļu slazds.
Digitālajā bibliotēkā autentifikācija notiek caur Swedbank, Latvijas Krājbankas, Nordea un Mobilā ID pakalpojumiem. Tavu datu pārbaude un bibliotēkas lietošana ir BEZ MAKSAS. Autentifikācija, izmantojot Mobilo ID ir maksas pakalpojums: Ls 0,05, tie tiks pieskaitīti mobilā tālruņa rēķinam.
Digitālajai bibliotēkai nav un nebūs pieejams Tavs bankas konta numurs vai cita informācija no bankas!
Tagad mani interesē, kad un kā viņi mainīs noteikumus un kā ieviesīs maksas pieeju.
Teksts par investīcijām izklausās diezgan neveikls. Lai gan jāsaka, ka malači, ja reiz atraduši tādus līdzekļus, ko investēt projektā, kur nav redzams kā tos reāli atpelnīt.
Mēs neesam nekādi filantropi, kas izmet lielu naudu, lai darītu ko sirdij tīkamu. “Ideju Foruma bibliotēka” ir ilgtermiņa projekts, ko pamatā veido mūsu pašu ieguldījumi, - patlaban ap 800 000 latu, un mēs saprotam, ka ne pirmajā, ne otrajā un arī ne trešajā gadā šo naudu neatpelnīsim. Pēc desmit gadiem - tad jā. Ceram atpelnīt ar piesaistīto reklāmu naudu, ceram uz atbalstītājiem - jau šobrīd ir līgumi ar organizācijām, kas ieinteresētas atbalstīt lielās kolekcijas. Teiksim, Latvijas laikmetīgās mākslas kolekciju atbalsta tāda un tāda banka. Varbūt vēlāk maksās arī pašvaldības un valsts - par to, ka “Ideju Foruma bibliotēka” pieejama vietās, kur parasto bibliotēku nav un nebūs. Paskatīsimies, kāda būs realitāte. Mēs rēķināmies, ka mainīsies attiecības starp autoru, izdevēju un grāmatu, veidosies jauni ekonomikas modeļi un līdz ar to parādīsies arī jaunas peļņas iespējas, tostarp, piemēram, atbrīvosies milzīgas naudas, kas katru gadu tiek tērētas mācību grāmatu pārizdošanai. Cik tur meža netiek bezjēdzīgi izcirsts! Ir arī grāmatas, kuru saturs noveco dažu gadu laikā, - un tad tās vienkārši jāizmet. Arī tās lietderīgāk būtu publicēt e-teksta formātā.
Man nav nekādu pretenziju tam, ka kāds taisa biznesu. Tas, kas man nepatīk ir, ka jau pašā sākumā tiek atklāti melots.
