Šodien LNT redzēju sižetu par vēl vienu elektronisko bibliotēku internetā - E-biblioteka.lv. Kāpēc vēl vienu? Tāpēc, ka pirms gada Latvijas Nacionālā Bibliotēka palaida savu elektronisko bibliotēku Periodika.lv, kur var lasīt elektroniskā veidā dažādu gadu periodikas izdevumus.

Atšķirībā no Periodika.lv, E-biblioteka.lv ir privāts veidojums. Ja pareizi sadzirdēju, tad tur ir investēti jau ap Ls 800 000. Ceru, ka kļūdījos, jo pretējā gadījumā tur ir kādi Eiropas fondi notriekti.

Teikšu uzreiz, ka atšķirībā no LNB periodikas, e-bibliotēka man nepatika vairāku iemeslu dēļ.

Pirmās negatīvās emocijas sāka parādīties brīdī, kad LNT ēterā pēc vārdiem “bezmaksas pieejama” izskanēja investīciju apjoms. Bezmaksas var būt tikai siers peļu slazdā.

Protams, ka pēc tādas reklāmas - investīciju apjoms un bezmaksas pieeja tam visam - nespēju noturēties un iegāju ievērtēt.

Lai kaut ko apskatītos, ir nepieciešams reģistrēties. Šajā momentā es sajutu metāla klātbūtni kaut kur blakus pie smaržīgā bezmaksas siera gabaliņa par kuru LNT diktors tik saldi stāstīja no gaišzilā TV ekrāna.

Būdams neautorizētais lietotājs, es kā muļķis klikšķināju uz dokumentu FLASH objektos piedāvātajām saitēm, kur bija rakstīts “reģistrēties”, bet nekas nenotika. Tas man sāka nedaudz tracināt. Nostrādāja profesionālais kretīnisms un uzmetu acis uz lejas daļu, kur ir minēts izstrādātājs. Skaidrs - šo lapu ir taisījuši mākslinieki (manā žargonā tie ir speciālisti, kas zīmē mākslu un par lietojamību un pieejamību nekad neko nav dzirdējuši). :(

Atradu autorizēšanās saiti augšā un caur to nonācu uz reģistrācijas formu. Piereģistrējos, nospiedu uz saites, kas atnāca uz e-pastu un laimīgs atgriezos uz lapu.

Tālāk sekoja nākamais aplauziens. Viņiem nepietika ar e-pasta saites apstiprināšanu, bet jau gribēja ielīst manā kabatā un prasa autentificēties caur banku. Te es pamanīju kārtīgu stieni, kas atvilkts gaida, kad es pieķeršos pie siera gabala.

Šajā momentā es aizgāju uz lietošanas noteikumiem, kur gribēju atrast kaut vienu rindiņu, kur būtu rakstīts par samaksu. Diemžēl bezcerīgi.

2. Digitālajā bibliotēkā pieejamā satura izmantošanas noteikumi

2.1. PILNS DIGITĀLĀS BIBLIOTĒKAS SATURS VISIEM KLIENTIEM PĒC REĢISTRĀCIJAS UN AUTORIZĒŠANĀS IR PIEEJAMS BEZ MAKSAS.

Vai nav skaisti vārdi?

Parasti krāpnieku lapās raksta šādus vai līdzīgus tekstus, lai naivie lietotāji noticētu - ar lieliem trekniem burtiem stāsta, ka viss būs skaisti un bez maksas. Vienīgi legālo krāpnieku lapās kaut kur ar ļoti maziņiem burtiem ir minēts, ka noteikumus jebkurā laikā var mainīt un, ka maksa tiek noteikta par kaut ko citu.

Autentifikācija ir nepieciešama tikai tāpēc, lai varētu precīzi noteikti patapinājuma maksu uz kuru pretendēs autori un parazītorganizācijas.

3.2. Reģistrācijai Digitālajā bibliotēkā nepieciešama personas AUTENTIFIKĀCIJA, lai saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu par bibliotēkas lasītāju būtu reāla fiziskā persona un tāpēc publiskā patapinājuma maksas aprēķināšana būtu precīza. Visi dati tiek aizsargāti saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu.

Tikai reģistrējoties viņi piedāvā daļu no satura.

Sākumā es padomāju, ka izstrādātājiem ir ļoti līkas rokas. Dokumentu apskate bija ļoti lēna un nebaudāma, bet kad ielādējās, tad pasaka, ka nav pieejams.  Salīdzināt ar Googles PDF lasītāju, protams, ka būtu nekorekti. Video vispār nerāda. Tad sapratu, ka bez manas bankas koda viņi neko nerādīs. Aizgāju pameklēt, kas vēl labs rakstīts lietošanas pamācībā.

Neautentificētiem lietotājiem ir pilnībā pieejami audio darbi, daļēji ir pieejami teksti (pārsvarā– 30% apjomā), taču video un attēli nav pieejami.

Tā kā par samaksu es neko neatradu, tad nolēmu informāciju meklēt citur.

Atradu šo te interviju ar veidotāju, kurā ir pastāstīts, kas un kā. Tur arī atradu atbildi uz savu jautājumu.

Izklausās iespaidīgi. Bet te pamatjautājums - cik par šiem priekiem maksās lasītājs? Gada maksa - LVL 4.99. Studentiem, skolēniem, mācībspēkiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un autoriem - par brīvu.

Šeit arī aizcirtās peļu slazds.

Digitālajā bibliotēkā autentifikācija notiek caur Swedbank, Latvijas Krājbankas, Nordea un Mobilā ID pakalpojumiem. Tavu datu pārbaude un bibliotēkas lietošana  ir BEZ MAKSAS. Autentifikācija, izmantojot Mobilo ID ir maksas pakalpojums: Ls 0,05, tie tiks pieskaitīti mobilā tālruņa rēķinam.

Digitālajai bibliotēkai nav un nebūs pieejams Tavs bankas konta numurs vai cita informācija no bankas!

Tagad mani interesē, kad un kā viņi mainīs noteikumus un kā ieviesīs maksas pieeju.

Teksts par investīcijām izklausās diezgan neveikls. Lai gan jāsaka, ka malači, ja reiz atraduši tādus līdzekļus, ko investēt projektā, kur nav redzams kā tos reāli atpelnīt.

Mēs neesam nekādi filantropi, kas izmet lielu naudu, lai darītu ko sirdij tīkamu. “Ideju Foruma bibliotēka” ir ilgtermiņa projekts, ko pamatā veido mūsu pašu ieguldījumi, - patlaban ap 800 000 latu, un mēs saprotam, ka ne pirmajā, ne otrajā un arī ne trešajā gadā šo naudu neatpelnīsim. Pēc desmit gadiem - tad jā. Ceram atpelnīt ar piesaistīto reklāmu naudu, ceram uz atbalstītājiem - jau šobrīd ir līgumi ar organizācijām, kas ieinteresētas atbalstīt lielās kolekcijas.  Teiksim,  Latvijas laikmetīgās māk­­­­slas kolekciju atbalsta tāda un tāda banka. Varbūt vēlāk maksās arī pašvaldības un valsts - par to, ka “Ideju Foruma bibliotēka” pieejama vietās, kur parasto bibliotēku nav un nebūs. Paskatīsimies, kāda būs realitāte. Mēs rēķināmies, ka mainīsies attiecības starp autoru, izdevēju un grāmatu, veidosies jauni ekonomikas modeļi un līdz ar to parādīsies arī jaunas peļņas iespējas, tostarp, piemēram, atbrīvosies milzīgas naudas, kas katru gadu tiek tērētas mācību grāmatu pārizdošanai. Cik tur meža netiek bezjēdzīgi izcirsts! Ir arī grāmatas, kuru saturs noveco dažu gadu laikā, - un tad tās vienkārši jāizmet. Arī tās lietderīgāk būtu publicēt e-teksta formātā.

Man nav nekādu pretenziju tam, ka kāds taisa biznesu. Tas, kas man nepatīk ir, ka jau pašā sākumā tiek atklāti melots.

eMarketer lapā ir aprakstīts interesants Eyeblaster pētījums par to kā baneru reklāma palīdz kontekstuālai reklāmai meklētājos.

The research, which covers over 1,300 integrated search and display campaigns, shows that 72% of the conversions result from the display channel while 28% are derived from search. This suggests that when marketers execute search and display campaigns, the display advertising increases audience reach, driving more consumers to search and move throughout the purchasing funnel.

Šis pētījums varētu izskaidrot un kliedēt mītu par Googles veiksmes stāstu ar sava meklētāja kontekstuālo reklāmu, jo tas kā izrādās ir loģisks turpinājums baneru reklāmām, kas visiem tik ļoti nepatīk.

Izrādās, ka visefektīvākais veids kā reklamēt savus produktus ir, izmantojot baneru reklāmu kopā ar kontekstuālo reklāmu meklētājos.

Starp citu, šo teoriju es pirms kāda laika pārbaudīju savā nelielā eksperimentā. Bet tā kā neticēju, ka tas var būt tik vienkārši, tad veicu pētījumu vairāku mēnešu garumā, kas arī apstiprināja manu teoriju.

Ideja ir identiska ar Eyeblaster pētījumā publicēto.

The difference between search and display is that in search, only prospects who have shown an active interest in the product by typing a keyword are shown the ad, while in display, the ad is pushed to all of the target demographic.

This data proves that cross channel synergy expands reach and brings greater scalability to digital campaigns,” said Ariel Geifman, Research Analyst at Eyeblaster. “The consumer funnel takes users along a journey – awareness, favorability, consideration, intent to purchase and purchase. Display works at all stages of the funnel, bringing new prospective customers in, while search works on the lower funnel targeting those that already show interest.”

Protams, ka nav universālas receptes visiem gadījumiem, bet šis var būt labs špikeris, lai saprastu, kā strādāt ar dažādiem produktiem internetā.

Vēl viens neliels izrāvums no pētījuma.

Conversions that resulted from display advertising followed by search are evidence of the effectiveness of display advertising. Display increases awareness and retention of the brand such that users remember the name of the brand or the company in order to search for it and get to its website. Thus, display advertising creates a far deeper retention that lasts beyond the moments that the ad is viewed, as compared to search impressions.

Ar šo es gribēju teikt, ka nevajag jaukt šos abus kanālus, sakot, ka viens ir labāks par otru - vajag izmantot tos abus sinerģijā. Pretējā gadījumā var sanākt tā, ka nauda, kas ieguldīta baneru reklāmā, var beigās nest rezultātus tavam konkurentam, kurš izmanto netīros trikus un kontekstuālo reklāmu meklētājos. Citiem vārdiem sakot - tu sagatavo klientu, bet šo klientu pēc tam savāc tavs konkurents.

Diena.lv ir publicēts raksts par to kā policija tagad tramda DC++ un torrent lietotājus.

Latvijā par nelegālu failu apmaiņu ierosināti astoņi kriminālprocesi

Reizi nedēļā parasti novelku kādu filmu vai dziesmu, LD saka Matīss (vārds mainīts). Viņam nav ne jausmas un ne mazākās intereses, kā tas vērtējams no likumdošanas puses. Failu apmaiņas servisu DC++ viņš izmanto jau piecus gadus. Tomēr tas nav likumīgi, un līdz šim policija par šādām darbībām jau ierosinājusi astoņus kriminālprocesus.  «Interneta vietne tiek pārlūkota nepārtraukti,» LD brīdina Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Aleksandrs Buko. Plašāku informāciju, kā notiek pārbaudes, policija nesniedz. Maksimālais sods, ko šādos gadījumos var piemērot, ir visai bargs – 200 minimālo mēnešalgu vai septiņi gadi cietumā.

Sliktā ziņa ir tāda, ka, ja policija gribēs iekļūt mājā, tad viņi to izdarīs - ja nevarēs likumīgi, tad izdomās veidu, kā piemērot likumu, lai varētu.

Tiesa gan, ja policijas darbinieks tomēr ir ieradies pie Matīsa, izvairīties viņš nevar. Ja Matīss atsakās ielaist policijas darbiniekus, var tik izsaukti speciāli dienesti, kas var durvis atvērt piespiedu kārtā. «Policija savu izdarīs – tikai personai, pret kuru vērsta pārbaude, būs papildu nepatikšanas par pretošanos,» LD piebilst Datorprogrammu autortiesību aizsardzības organizācijas Business Software Alliance Latvijas organizācijas valdes locekle Sanita Meijere.

Pirms trijiem gadiem solīja, ka neaiztiks privātos DC++ un torrentu lietotājus. Pirms diviem gadiem slēdza vairākus habus. Un tagad esam nodzīvojuši jau tik tālu, ka ir ierosināti astoņi kriminālprocesi. Pēc pāris gadiem varēs nošaut uz vietas pēc BSA, AKKA/LAA, LaMPA vai citas parazītorganizācijas pieprasījuma. Lai dzīvo Džordžs Orvels.

Piektdien man kolēģis atsūtīja saiti uz lielisku interviju ar TVNET veidotājiem, kurā ļoti detalizēti tiek stāstīts par jauno TVNET versiju, kas tika palaista pagājušā gada nogalē.

Daudzi, iespējams, ievērojuši, ka viens no Latvijas lielākajiem ziņu portāliem TVNET 2009. gada beigās ir mainījis savu izskatu un, kā izrādās, ne tikai to. Ziņu portālu dizains ir pietiekami specifisks, jo bieži vien jāapvieno dažādas pretrunīgas intereses,  piemēram, pārskatāmība, ērta lasīšana, un reizē daudz vietas reklāmai. Tas viss dizainera darbu tikai sarežģī. Tādēļ par izmaiņu iemesliem un to, kā gājis, nolēmām aprunāties ar pašiem autoriem. Intervijā piedalās TVNET direktors Ivars Bauls un dizainers Oļegs Baļss.

Patiesībā biju nedaudz pārsteigts par to cik ļoti sakrita atsevišķi uzdevumi, kurus TVNET komanda mēģināja risināt ar jauno dizainu, ar tiem, ko mēs centāmies realizēt ar jauno Apollo pirmās lapas dizainu.

Ļoti patika arī dizaina skices, jo tās sniedza man atbildi uz jautājumu, kas līdz šim netika atbildēts — kāpēc, tad TVNET tik ļoti ir līdzīgs Apollo?

Sāksim ar iemeslu kāpēc mainīt kaut ko.

1. Kāds bija iemesls TVNET dizaina izmaiņām?

IB: TVNET iepriekšējais dizains tapa 10 gadus atpakaļ, 2000.gada pašā sākumā. Protams, vairākkārt tika mainīta pirmā lapa un sadaļas, tomēr 10 gadi ir ilgs laiks, tas arī ir galvenais iemesls kādēļ veidojām no jauna, nevis uzlabojām. Svarīgi piezīmet, ka TVNET nav notikusi tikai dizaina maiņa, viss TVNET ir uzbūvēts pilnīgi no jauna.

OB: TVNET gadu gaitā apauga ar daudziem jauniem elementiem, pārādījās jaunas tematiskās sadaļas, kas vairs neiekļāvās tā sākotnējā dizainā.

Manā arhīva ir saglabājies ieraksts par to, ka TVNET pirms pieciem gadiem veica būtiskas izmaiņas un modernizēja sava portāla izskatu, kas nodzīvoja līdz pat nesenajām pārmaiņām. Savukārt, DELFI pirms diviem gadiem, tomēr nolēma, ka neveiks būtiskas izmaiņas un palielināja tikai reklāmas laukumu platumu labajā malā. Šķiet, ka lietotāji toreiz nemaz nesaspringa.

Baumu līmenī biju dzirdējis par to, ka TVNET 2009.gada pavasarī plānoja palaist pilnībā pārtaisītu portāla versiju. Tā kā TVNET bija viens no progresīvākajiem dizainiem ar staipīgo izkārtojumu, kas tik ļoti visiem patika, tad domāju, ka viņi veiks drīzāk funkcionālas nevis dizainiskas izmaiņas.

IB: Darbs faktiski sākās 2008. gada 1.septembrī, kad tiekoties ar Oļegu pārrunājām pamatuzdevumu. Ar pārtraukumiem, tomēr kopējais process vienalga prasīja gandrīz gadu, kopsummā ar visām starplapām tapa varāk kā 100 skiču, pirmajai lapai ap 30 dažādu variantu.

Pēc skicēm gan vairāk šķiet, ka lielāko daļu no laika notika ņemšanās ap augšējo izvēlni. Satura daļa būtiski mainījās tikai pašās beigās. Pieļauju domu, ka gumijas stiepšana bija saistīta ar tehnisko pusi, kad puiši ņēmās ar pašas platformas programmēšanu.

Manuprāt, ļoti pareizs uzstādījums TVNET gadījumā par vecās lapas struktūras saglabāšanu.

IB: Pirmais un galvenais uzdevums bija cik iespējams saglabāt pirmās lapas struktūru jeb satura bloka izvietojumu, tas mūsuprāt šķita vissvarīgākais, lai TVNET lasītājiem nebūtu atkal “jāmācās” rīkoties ar portālu. Faktiski uzdevums sākās ar TVNET “galvu”, jeb lapas augšdaļu kurā sīkāk tika izdalītas sekojošas lietas — logo īpatsvara palielināšana labākai atpazīstamībai, laika ziņu pasniegšanai, meklētājam un rīku joslai, taču protams pats galvenais — pamatnavigācija, kura tad strukturāli arī ir galvenā izmaiņa. Proti, izpētot lietotāju klikšķu intensitāti, secinājām, ka lietotāji izmanto horizontālo navigāciju, bet vertikālo, kura atradās kreisajā pusē praktiski nelieto, līdz ar to tika pieņemts lēmums pārdalīt noslodzi koncentrējot to lapas augšpusē.

Varbūt kļūdos, bet nezin kāpēc man šķiet, ka viņi to nerealizēja, jo diezgan kardināli izmainīja pirmās lapas izskatu un tas ļoti būtiski atšķirās no iepriekšējās versijas. Par ko arī saņēma lasītāju pārmetumus.

Līdz galam tā arī nesapratu par cik procentiem ir palielinājies lapu rādījumu skaits, jo atbildot uz otro jautājumu runā par 20% pieaugumu, bet uz septīto auditorija jau ir pieaugusi par 25%.

Svarīgs faktors ir arī atvērta raksta izkārtojums, kuru mainījām principiāli — proti, zem virsraksta ir izkārtota gan rakstiska gan video, audio un foto informācija kurā var pārslēgties ar tabiem, faktiski atvērta raksta izkārtojums ir pats svarīgākais, jo ir noslogots pat vairāk nekā pimā lapa, un škiet ka mums izdevies to atrisināt, spriežot pēc skatīto lapu apjoma 20% pieauguma.

7. Kā jaunais dizains ir ietekmējis TVNET?

IB: Statistiski par 25%, kas ir ārkārtīgi daudz, palielinājies skatīto lapu apjoms, kas nozīmē ka dizains paveic galveno – rada interesi par saturu. Kas svarīgi mums pašiem – ir liels prieks strādāt jaunā un sakārtotā vidē.

Lai arī kāds bija pieaugums, prieks, ka viņiem tas tik labi nostrādāja. Lieliem portāliem tā ir sāpe, jo satura ir tik daudz un šķiet, ka viss ir svarīgs, bet cilvēki vairumā gadījumu skatās tikai to, kas ir izcelts pirmajā lapā.

Beidzot esam nonākuši arī līdz mani interesējošo jautājumu, kas ilgu laiku nelika mieru.

4. Sadaļu krāsas, atteikšanās no oranžā pāsvara un TVNET kļūšana vizuāli krietni baltākam – vai Jūs nebaida vizuāla līdzība ar Guardian vai Apollo?

Pirmajā momentā tiešām bija neliels šoka moments, jo TVNET tiešām ļoooti līdzinājās Apollo. Par līdzību ar Guardian, es uzzināju nedaudz vēlāk.

Patiesībā biju apjucis, jo zināju, ka kaut kad būs jaunā TVNET versija, bet uzticami avoti informēja, ka tas noteikti nebūs augustā un pat ne septembrī, kad mēs palaidām Apollo. Diemžēl jau vairākus gadus es neticu tādām lietām kā sagadīšanās, nejaušība vai veiksme, jo skaidri zinu, ka visas šīs lietas ir loģisks notikumu iznākums, kas ir atkarīgs no mūsu darbības vai bezdarbības. Tāpēc nu nekādi nespēju atrast loģisku skaidrojumu tam, ka gudrie prāti, strādājot divās atšķirīgās komandās, varētu “nejauši” izveidot gandrīz perfekti līdzīgu dizaina elementu, kas ir gan Apollo, gan TVNET bloku virsrakstiem.

Iespējams, ka es atradu atbildi, kas vismaz man salika punktus uz “i”.

Sāksim ar Guardian, kas kalpoja par pamatu jaunajam TVNET izkārtojumam, ko neslēpj arī viņi paši.

IB: TVNET pamat dizaina elements ir lapas augšdaļa, jeb galva pats TVNET ir ziņas, visam jābūt pakārtotam tieši tam, nevis kaut kādiem mazfunkcionāliem laukumiem, kuri eksistē, lai “stiprinātu brenda identītāti”. Kas attiecas uz Guardian — tas tik tiešām ir viens no labākajiem portāliem pasaulē un ir idejas, kuras aizguvām. Kas attiecas uz apollo, nav skaidrs tikai tas brīdis kurā apollo ieguva TVNET dziaina skices, jo pirmās lapas dizains TVNETam bija gatavs jau 2009.gada pavasarī, tātad ilgi pirms apollo palaišanas. Mēs izvēlējāmies tomēr izmantot mūsu dizainu, jo katrs pats zina kur ko ņēmis :)

Te ir ekrānuzņēmums no Guardian izkārtojuma, kas bija iestrādāts TVNET 2008.gada skicēs. Izcēlu tikai bloka virsrakstu.

Atzīmēju to pašu TVNET bloku virsrakstam 2008.gada skicē.

Principā līdzība ir niecīga, jo TVNET gadījumā ir izvēlēta šaurāka augšējā līnija un attālums no tās līdz tekstam ir lielāks. Guardian variantā augšējā līnija ir biezāka un ir lielāks attālums līdz apakšējai līnijai.

Pārējiem blokiem skicēs bija vecie virsraksti. Piemēram, lasītāju komentāru skates galva, kura man šķita perfekti realizēta. Šādi saturs izskatījās līdz pat septembrim. Satura bloki izskatās diezgan haotiski. Pietrūkst kaut kāda būtiska nianse. Iespējams, ka tas bija viens no iemesliem kāpēc tas dizains tik ilgi tika marinēts šādā izskatā.

Nu un beidzot septembrī (skices datums - 09.09.2009) radās apgaismība, ka blokiem jābūt tieši šādiem, kas arī padarīja to baudāmu.

Es pat atļāvos salikt to animācijā, lai pārliecinātos vai tas nav acu apmāns. ;)

Šī elementa dēļ arī TVNET tik ļoti līdzinās Apollo dizainam, jo kā vienā tā otrā portālā šī ir būtiskākā dizaina sastāvdaļa. Profesionāļi zinās teikt, ka dizainā būtiskākās ir nianses.

Tā kā dizaini pavisam nejauši ir sanākuši tik līdzīgi, tad nav vairs jēgas arī turēt sveci zem pūra. Te ir viens no iemesliem kāpēc mēs saviem blokiem izveidojām šādu augšiņu. Sponsoru logotips bija viens no uzstādījumiem, kas tika doti mūsu māksliniekam, ko vajadzēja ņemt vērā pie bloku galvas izstrādes.

Tā noteikti nav mūsu novitāte, vienkārši tas bija viens no racionālajiem pielietojumiem, kurus ņēmām vērā, kad strādājām pie jaunā dizaina. Ja pavisam godīgi, tad dēļ šī joka gan bija liela cemme.

Patiesībā esmu ļoti priecīgs, ka mēs nepalaidām visu portālu jaunā izskatā, bet gan tikai pirmo lapu. Jo šobrīd man nezin kāpēc ir tāda sajūta, ka TVNET rakstu līmenis arī būtu ļoti līdzīgs Apollo.

Varu nomierināt satrakoto publiku, ka mums top rakstu līmenis un tas noteikti nebūs līdzīgs TVNET, lai izvairītos no šādām sakritībām vai nejaušībām.

Šis raksts pilnīgi noteikti nav domāts, lai kaut kādā mērā apmelnotu TVNET vai tā veidotājus. Spriežot pēc intervijas, TVNET veidotāji jau ir saveidojuši sazvērestības teorijas un iespējams tāpēc arī tapa šī intervija. Parasti nesaskaņas starp cilvēkiem veidojas tādēļ, ka dažādi cilvēki caur atšķirīgām prizmām skatās uz vienām un tām pašām lietām, kā arī informācijas trūkuma dēļ. Tāpēc arī notiek ķīviņi, jo katrs aizstāv savu patiesību tāpēc, ka redz lietas citādāk. Šī iemesla dēļ arī mēģināju papētīt sīkāk šo lietu, lai pastāstītu kā es to redzu. Mana sazvērestības teorija. :)

Es esmu par godīgu konkurenci, atklātību un labāko ideju aizgūšanu. Nav nepieciešams izgudrot divriteni, ja kāds to pirms tevis jau ir izgudrojis. Prātīgāk ir šo divriteni uzlabot. Tā ir globāla tendence, kad daudzi portāli sāk līdzināties viens otram. To arī rakstīja Gusts savā blogā.

2. Cilvēki brēc cik ļoti lapa kopēta no Apollo vai Dienas. NU protams, ka būtu amizantāk, ja TVNETs būtu nokopējis dizainu no Delfi :D Bet cik no Jums lasa ārzemju portālus? Cik no Jums vispār orientējas tādā jomā kā web-dizains? Cik no jums vispār orientējas tādā jomā kā mode? Redz web-dizaina lauciņā pēdējos gados arī diktē modes tendences (to savulaik aizsāka drukātā prese, kad žurnāli vairs nelīdzinājās grāmatām ar monotonu tekstu) un web-dizains kļuva par veselu zinātni, kurā tika pētīts, kas un kā padarītu informācijas uztveri ērtāku. Webā vienmēr un visur galvenā būs informācija, neskatoties uz to kādā papīrā tā ietīta! Tad nu tā - varu atklāti pateikt, ka Latvijā neviens to nepiekopj - te nu es to pateicu - un ne jau tādā ziņā, ka visu dara haotiski, nē, tādā ziņā, ka divriteni nav jāizdomā no jauna, ja to jau kāds ir izgudrojis rietumos. Visi portāli Latvijā savas dizaina tendences ir smēlušies no ārzemju priekšgājējiem un Latvijā neviens no neviena neko nesper. Atveram www.apollo.lv, atveram www.tvnet.lv un atveram www.guardian.co.uk - to sauc par dizaina TENDENCI, nevis dizaina speršanu. Atveriet www.times.com, www.latimes.com, www.bbc.co.uk.

Šajā sakarā atgādināšu, ka Apollo pirmā lapa izskatās šādi, jo tika paņemts, manuprāt, labākais no vecā DB.lv, kas nu jau ir zudis jaunajā versijā un būs arī viena lieta, kas tiks aizgūta arī no TVNET.

Liels paldies Designblog.lv un TVNET veidotājiem par lielisko interviju.

Kolēģi no rīta painformēja, ka Db.lv ir palaiduši jaunu versiju.

Varētu teikt, ka pēc pagājušā gada Apollo pirmās lapas izmaiņām un decembra Tvnet jaunās versijas, stafeti ir pārņēmis Db.lv.

Tā kā esmu divus gadus strādājis pie tā, lai palaistu un uzaudzētu kritisko masu Db.lv ziņu portālam, tad arī atļaušos uzrakstīt nedaudz vēstures.

Apskatījos arhīvā un atradu ierakstu, kurā es priecājos par pirmā mēneša panākumiem, kad palaidām Db.lv portālu 2006.gada oktobrī. Toreiz man pašam šķita ļoti šausmīgs dizains, slikti realizēts un lēns risinājums, kas pie tam vēl griezās uz Microsoft produktu bāzētas programmatūras. Šo risinājumu nodrošināja igauņu programmētāji, kas to visu darīja visiem Bonnier grupas biznesa portāliem. Bariņā izmaksas teorētiski sanāk mazākas.

Principā viss, ko vien var iedomāties visļaunākajā murgā, cilvēks, kurš visu savu profesionālo dzīvi ir strādājis ar atvērtā koda risinājumiem, kas darbojas linux/unix vidēs. :)

Bet tas, ko es toreiz sapratu, bija vērtīgākā atziņa pēdējos gados - nav būtisks tehniskais risinājums un tas kāda programmatūra tiek izmantota - būtisks ir saturs un tas kā tas tiek pasniegts.

Viens uzskatāms piemērs, lai saprastu par ko es runāju. Palaižot jauno Apollo, bija uzsvars uz to, lai kods būtu optimizēts un semantisks, kā arī visi tie bla bla bla, ko parasti ievēro šādās reizēs. Realizācija nedaudz atšķīrās no tā, ko es prasīju, bet centos atrast to balansu starp termiņu un kvalitāti. Jo kā zināms, tad ir trīs lietas no kurām var izvēlēties tikai divas - termiņi, kvalitāte un izmaksas. Es izvēlējos termiņus un izmaksas, balstoties uz vienu no atziņām, ko guvu strādājot pie Db.lv.

Tajā pašā laikā, ir noteikta cilvēku grupa, kas redz lietas caur citu prizmu un viņiem būtisks ir tehniskais risinājums un tā kvalitāte. Piespiedu tehniskos izlabot visas kļūdas, lai jaunā Apollo pirmā lapa būtu bez kļūdām. Bizness no tā pilnīgi neko neieguva. Bet kāpēc, tad to vajadzēja darīt? Because we can!

Ko no visas šīs lirikas vajadzēja izsecināt? To, ka gan Latvijā, gan pasaulē lielu daļu projektus bīda tehnokrāti, kuriem būtiskas ir tehniskās nianses, kuras biznesam nedod nekādu pievienoto vērtību.

Man patīk rādīt šo piemēru ar Googli.

Viņi pat izmanto HTML5, bet tas nevalidējas, kā arī tas ir pilnīgi pretrunā ar tehnokrātu pielūgsmes objektiem, jo ir piezemēts un praktisks vecā HTML4 turpnājums. Kāpēc? Because it works! ;)

Bet, ja mēs atgriežamies pie jaunās Db.lv versijas izķidāšanas, tad es saprotu kāpēc viņi nomainīja platformu. Es pats divus gadus cīnījos ar programmētājiem, lai tie beidzot iemācītos programmēt, jo par tādām summām to vajadzēja izdarīt.

Par platformu viss ir skaidrs un tas ir liels sasniegums, ka tika izvēlēts atvērtā koda risinājums, jo līdz ar Db.lv un Dienas.lv īpašnieku maiņu, to varēja izdarīt.

Man šķiet, ka ir nolaists greizi ar visu pārējo, jo ir pazaudēta tā burvība ar ko šis portāls savulaik atšķīrās no pārējiem portāliem Latvijā. Bēdīgākais ir tas, ka lielie portāli līdz ar pēdējām izmaiņām ir gājuši iepriekšējā Db.lv - skandināvu dizaina virzienā, bet Db.lv nez kāpēc no tā mūk prom. Tā ir liela kļūda.  Domāju, ka tas atsauksies arī uz rezultātiem.

Konkrētas lietas neminēšu, jo Db.lv ir konkurents un katra konkurenta kļūda dod man priekšrocības iegūt viņa tirgus daļu. ;)

Bet nu, lai veicās!

Papildināts

Izskatās, ka viņiem šodien liels trafika pieplūdums.

Vakar LRA preses konferencē tika prezentēti Latvijas mediju reklāmas tirgus 2009.gada dati. Tāpat kā iepriekš, kad paziņoja par 2009.gada pirmā pusgada rezultātiem, tad līderis joprojām ir internets.

Pozitīvo tendenci uzsvēra Andis.

„Interneta reklāmas tirgus daļa ir būtiski pieaugusi par 18%, neskatoties uz to, ka kopējā Latvijas reklāmas tirgū joprojām vērojams kritums par 46%. Pieaugumu būtiski ietekmē lielie interneta portāli, savukārt kopējos rādītājus būtiski ietekmēja vidējo un mazu portālu neveiksmes.
Reklāmas devēju izvēle par labu internetam ir skaidrojama ar vēlmi meklēt aizvien efektīvākus mēdiju kanālus. Arī mediju aģentūrās ir vērojama tendence digitālo nodaļu izveidē.
Taču interneta reklāmas efektivitāte Latvijā joprojām ir nepienācīgi novērtēta, jo piemēram, Lielbritānijā, interneta reklāmas tirgus ir apsteidzis citus segmentus, ir sasniedzis 23,5% no kopējā reklāmas tirgus apjoma.”
Tā par interneta reklāmas tirgu izteicās Andis Kulinskis, SIA „Inbokss” pārdošanas nodaļas vadītājs.

Ja neapaļo tirgus daļu, tad interneta tirgus daļas pieaugums procentuāli bija nevis 18%, bet vēl lielāks — 21%, jo 2008.gadā interneta medija tirgus daļa bija 8.7% un 2009.gadā attiecīgi 11%.

Ir cerības, ka reklāmdevēji šajos apstākļos skaita naudu un izvēlas efektīvāko mediju, kur var izmērīt arī efektivitāti.

Šodien noskatījos De Facto sižetu par VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) datu noplūdi. Pirms trijiem gadiem es gribēju atgūt nodokļos pārmaksāto summu un vēlējos to izdarīt sev ērtā veidā - izmantojot internetu. Kas no tā visa sanāca varat palasīt ierakstā par manu pieredzi ar EDS.

Bet par datu noplūdi sasmējos. Spriežot pēc sižetā teiktā, sanāk, ka VID EDS bija ielaista tipiskā kļūda, kad netiek veikta pārbaude vai lietotājam ir tiesības redzēt pieprasīto ID vai nē. Slīpēti programmētāji taisnotos, ka tā nav kļūda, bet gan nedokumentēta iespēja vai arī prasību dokumentā nebija atrunāta dokumentu aizsardzība pēc šāda principa. :)

Faktu, ka VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā bijusi milzīga datu noplūde, raidījums uzzināja no cilvēku grupas, kas sevi dēvē par «Ceturtās atmodas tautas armiju» (4ATA). Šīs armijas pārstāvis e-pastā apraksta, kā iegūti dati.

«Jau 2009. gada pavasarī 4ATA rīcībā nonāca informācija, ka EDS sistēmā ir caurums, pa kuru var iegūt visus EDS datu failus. No mūsu aģenta sarunas ar cilvēku, kas kādreiz strādāja pie EDS izveides, varēja noprast, ka caurums tika izveidots pēc ļoti augstas VID amatpersonas norādījuma. Visticamāk, lai vajadzības gadījumā ļautu nemanāmi nopludināt sensitīvu informāciju [...]. Mēs bijām pārsteigti - caurums bija ģeniāli vienkāršs, un tas atradās visu acu priekšā, visticamāk jau no pirmās EDS dienas. Jebkuru EDS dokumentu pat anonīms web lietotājs varēja lejupielādēt BEZ autorizācijas, ierakstot adresi: https://www2.vid.gov.lv/eds/Pages/GetDuf.aspx?id=».

Šie džeki arī ir foršus auditus pa lēto taisījuši. Vai arī par dotās fīčas neredzēšanu naudu saņēmuši.

Ja runa nebūtu par tik sensitīviem datiem un tas būtu nopublicēts Podā, tad daudzi būtu skaļi bļāvuši - kā tā var, ka vajag sodīt tos ļaunos hakerus, kas māk pārlasīt dokumenta ID un apskatīties svešus datus, kā arī kā es drīkstu kaut ko tādu publicēt. Bet, kad to parāda TV, tad tas skaitās normāli. Dubultā morāle.

Paši vien esam to pelnījuši.

Starp citu, LTV ziņu dienesta lapā ir nopublicēts arī saraksts ar uzņēmumiem, kuru dati ir nopludināti.

Pirmais no lielajiem Fortune 200 bosiem, kurš ierakstīja Tviterī, ka atkāpjās no amata.

Today’s my last day at Sun. I’ll miss it. Seems only fitting to end on a #haiku. Financial crisis/Stalled too many customers/CEO no more

about 4 hours ago from web

Info pameta Vova uz NYT blogu, kur ir arī neliels rezumē par viņa veikumiem.

Mr. Schwartz has been fond of using the Internet as a soapbox. At Sun, he became the first chief executive of a major company to put up his own blog. Mr. Schwartz also pushed the Securities and Exchange Commission to put blogs on equal footing with press releases and filings when it comes to disclosing critical business matters to investors.

Mr. Schwartz replaced Sun co-founder Scott McNealy as chief executive in 2006, inheriting a company that had been suffering from declining sales ever since the dot-com bust.

One of the most dramatic moves made during Mr. Schwartz’s tenure as chief executive was Sun’s decision to release the vast majority of its top software products under open-source licenses. The company hoped that broad developer interest in its software products would help attract new customers and translate into sales of other products like computer servers and storage systems.

However, Sun struggled to post consistent results and its sales continued to decline. The recession only exacerbated matters, as Sun depended on sales to many of the financial companies that were pummeled the most during the downturn.

Laikam, tomēr nepietiek ar to, ka raksta informāciju blogos un komerciālo programmatūru pataisa par atvērtā koda programmatūru, lai palielinātu ieņēmumus. :)

Janvārī parādījās informācija par to, ka YouTube piedāvās lietotājiem arī maksas filmas, kuras maksās $3.99 dolārus.

The rentals — “The Cove,” “Bass Ackwards,” “One Too Many Mornings,” “Homewrecker” and “Children of Invention” — will cost $3.99 and will be available only from Friday to the end of the film festival on Jan. 31. Renters will pay for the movies using Google’s Checkout online payment service.

Vova pameta saiti uz blogu, kurā ir minēts cik viņi ir nopelnījuši ar šo testu.

YouTube said last month that it would dip its toes into the digital movie rental business with five independent films tied to the Sundance Film Festival. The company said the five films, which were available for 10 days, received a combined 2,684 views.

At $3.99 per rental, YouTube netted $10,709.16.

Labs sākums.

Vakar kolēģis ieminējās, ka vajadzētu solidarizēties ar pārējiem un sākt likt mīksto uz IE6 lietotājiem. Es jau labprāt, bet kā pirmā lieta būtu jānodrošina tas, lai kaut vai mūsu uzņēmumā nomigrētu visus lietotājus kaut uz IE7. Uz Firefox diemžēl nesanāks, jo intranetā ir daudzas līkas sistēmas, kas daļēji strādā uz normāliem pārlūkiem.

Google ir pievienojusies kampaņai nogalini IE6 un šodien saņēmu epastu no Googles. Laikam izbesīja IE drošības problēmas.

In order to continue to improve our products and deliver more sophisticated features and performance, we are harnessing some of the latest improvements in web browser technology.  This includes faster JavaScript processing and new standards like HTML5.  As a result, over the course of 2010, we will be phasing out support for Microsoft Internet Explorer 6.0 as well as other older browsers that are not supported by their own manufacturers.

We plan to begin phasing out support of these older browsers on the Google Docs suite and the Google Sites editor on March 1, 2010.  After that point, certain functionality within these applications may have higher latency and may not work correctly in these older browsers. Later in 2010, we will start to phase out support for these browsers for Google Mail and Google Calendar.

Google Apps will continue to support Internet Explorer 7.0 and above, Firefox 3.0 and above, Google Chrome 4.0 and above, and Safari 3.0 and above.

Līdzīgu paziņojumu var lasīt arī Googles Enterprise un Docs blogos.

Uzmanību piesaistīja tas, ka kopā ar Internet Explorer 6 aiz borta ir palicis arī dīvainais pārlūks Opera. Tas nozīmē, ka norakti tiek visi kreisie pārlūki. Patiesībā labs solis, jo no izstrādātāja viedokļa katra Operas versija radīja savas dīvainības un trakākais, ka ne vienmēr varēja atrast normālus apkārtceļus kā atrisināt vienu vai citu dīvainību.

Sniegotais janvāra sākums bija salīdzinoši nieks ar šīs dienas sniegu. Šodien uz Dārzciema ielas ceļā uz Slāvu apli, lai tiktu uz Dienvidu tiltu, nosēdēju korķī 1.5h un tā arī līdz aplim netiku. Tāpat kā daudzi citi, nospļāvos un pagriezos, lai brauktu atpakaļ. Beigās vēl 1.5h braucu cauri visai Rīgai, lai tiktu līdz Akmens tiltam.

Pie Akmens tilta viens Grand Cherokee centās vilkt kādu smago augšā. No rādžiņā dzirdētā sapratu, ka Dienvidu tiltā arī smagie netika augšā. Kaut kur kāds lika ķēdes virsū.

Beigās gandrīz ieplēsu vienam blondam brīnumam pakaļā, kura izdomāja nomest pa mēmajiem.

Vispār vāks.

Visādi citādi esmu priecīgs, ka tieši šoziem nopirku jaunas ziemas riepas. :)